ayo
atpakaļ uz tās dirsas
z a l c s jau atkal raksta, un tās atskaņas gūzmām birst, te
plūst kā spirts, traki bāri, laikam būsi piemirsis
es neākstos ne mirkli, lai tie lūzeri mirst, jā
netraucē, ja asinīs man dūres mirkst, mūra sirds
tava čiepa mani čeko, es šai prasu, ko tu lūri, blja
un šī paliek uz tās dirsas
vienā momentā starp jums abiem zūd tā dzirksts
kad es lieku lietā visu, kas pa gadiem uzkrāts ir
tā sastiķēju vārdus, ka pat skudrām uznāk tirpas
bet ir arī tādi, kas grib, lai es izkrītu, tur krustā pirkstus
pacani mīksti kā biskvīti, vēl pukst kā sirdis
lej to sūdu tā kā virca, netā klusām smird
tu tiešām domā tevi tajā drūzmā dzird, ko
tikmēr mans vā